Ivars Kalniņš radījis latviešu mačo tēlu, kuru spodrinājis no filmas filmā cauri gadiem, kopš pirmo reizi parādījās uz ekrāna Aivara Freimaņa filmā „Ābols upē” (1974) kopā ar tādu pašu debitanti Akvelīnu Līvmani. Režisors abiem jaunajiem aktieriem lika iejusties Zaķusalas dokumentālajā vidē un kļūt par notikumu provocētājiem, virzītājiem. Filmā „Teātris” (1978) Kalniņa varonis Toms ir aprēķinātājs, nabadzīgs ierēdnis, kurš izsitas sabiedrībā, izmantojot mīlas sakaru ar slavenu aktrisi. Viņa elegantais, koptais siržu lauzējs Italo kļūst par aizliegto mīlestību savā nelaimīgajā laulībā apjukušajai Elzai filmā „Agrā rūsa” (1979). „Ivaram piemīt tā vīrišķības aura, kas sakņojas aktīvā seksualitātē, bet sublimējas būtiskās, principiālās garīgās lietās. Ivars nav pārtapšanas aktieris, bet ir piemērots kinozvaigznes statusam, kas prasa nevis nemitīgi pārvērsties, bet izkopt un attīstīt savu īpatnību, personību,” tā par Kalniņu izteikusies kino zinātniece Valentīna Freimane. Veiksmīga sadarbība aktierim veidojusies ar režisoru Jāni Streiču vairāk nekā 20 gadu garumā („Teātris”, „Likteņdzirnas”, 1997, u.c.). Spilgtu, ironisku tipāžu – pieviltu un greizsirdīgu vīru – Kalniņš nospēlēja Arvīda Krieva filmā „Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili” (1987). Kulta statusu Ivars Kalniņš ieguvis Krievijā, kur intensīvi filmējas kopš astoņdesmitajiem gadiem.