Mirtas tantei jau pāri astoņdesmit. Vīrs miris, dēli krituši karā. Dzīvo viena, apdarot darbus cik spēka pietiek. Vienīgie, kas palīdz un uztur kontaktus ir kaimiņi — kolhoza traktorists Jāzeps Gilučs un viņa kuplā ģimene vienmēr ir līdzās. Un tad, vienā dienā viss mainās. Mirtas tantes rokās nejauši nokļūst loterijas biļete, kura izrādās laimīga un tagad Mirtas tantes šķūnītī stāv tiem laikiem lepns auto — VAZ-2101, kuras dokumentos ierakstīts: "cveta beloj noči", ko Mirtas tante latviski tulko kā "Jāņu nakts krāsā". Uzzinājuši par Mirtas tantes laimestu, ciemos sarodas radi un radu radi — visi priecīgi satikt tanti, visi gatavi palīdzēt, vēlēdamies būt ierakstīti testamentā kā auto mantinieki. Tad sākas pietiekami ironisks stāsts par alkatību, divkosību, par viltību, par iemīlēšanos un visādiem ķīviņiem. Mirtas tante vairākkārtīgi pārraksta testamentus — kurš nu katrā brīdī liekas visvairāk pelnījis lielo mantojumu.